Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2016/22843 (NEC direktīva) Latvijai ir noteiktas amonjaka emisijas samazināšanas saistības uz 2020. un 2030. gadu. Nozīmīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā var sniegt lauksaimnieki, īstenojot labas lauksaimniecības prakses ieteikumus saimniecībā. Lai lauksaimnieki veiksmīgāk varētu to īstenot, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu, kas var būt noderīgs palīgs labās prakses ieviešanai saimniecībā. Zemkopības ministrija aicina arī lauksaimniekus Siguldas novadā iepazīties un izmantot sniegtos ieteikumus arī savās saimniecībās.

Rokasgrāmatu par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisijas samazināšanai ir sagatavojusi Zemkopības ministrija, vadoties pēc ieteikumiem, kas sniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas 2014. gada Pamatkodeksā par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju ierobežošanai un sadarbībā ar lauksaimniecības nozares ekspertiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra, kā arī lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.

Izveidotā rokasgrāmata ir praktisku ieteikumu ceļvedis lauksaimniekiem amonjaka emisijas samazināšanai saimniecībā, ietverot ieteikumus par uzlabojumiem dzīvnieku novietnēs un ēdināšanā piena un gaļas liellopu, cūku un mājputnu audzēšanā, kūtsmēslu uzglabāšanā un izmantošanā, kā arī amonjaka emisijas samazināšanā no minerālmēslu lietošanas.

Labās prakses īstenošana nenozīmē tikai ilgtspējīgu saimniekošanu, sniedzot savu ieguldījumu vides aizsardzībā šodien un nākotnē, bet arī ekonomisku ieguvumu saimniecībai. Sniegtie ieteikumi kūtsmēslu apsaimniekošanā ļauj palielināt to ekonomisko vērtību, bet ieteikumi precīzā minerālmēslu lietošanā ļauj samazināt to patēriņu un līdz ar to arī izmaksas.

Rokasgrāmata pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē www.zm.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:
Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Rūta Rudzīte

2021. gada sākumā Latvijā konstatēta putnu gripa. Lai ierobežotu tās izplatību, noteikts, ka turpmāk mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, kā arī jāievēro citi papildu biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur mājputnus.

Līdz pastiprinātu biodrošības pasākumu atcelšanai atkarībā no putnu gripas epidemioloģiskās situācijas Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs noteikti šādi ierobežojumi:

• mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot to kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Tā var būt slēgta nojume vai ar smalku sietu norobežota telpa, ko sedz drošs, ūdensizturīgs jumts;
• netiek veikta izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām;
• nevar piedalīties tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos ar mājputniem; to norise ir aizliegta;
• neizmantot putnu dzirdināšanā virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni;
• jānodrošina, ka darbiniekiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi, kurus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Mājputnu turēšanas ierobežojumi, kā arī biodrošības pasākumi attiecas uz pilnīgi visām mājputnu saimniecībām, tostarp tādām, kurās tiek turēti tikai viens vai divi mājputni.

Putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība. Galvenie vīrusa pārnesēji un izplatītāji ir savvaļas putni, īpaši ūdensputni. Mājputni var inficēties, kontaktējoties ar inficētiem savvaļas putniem, uzņemot vīrusu ar barību vai ūdeni, kā arī uzturoties inficētā ārējā vidē. Vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu aprīkojumu, olu kastēm, transportlīdzekļiem, apaviem un apģērbu, pakaišiem un citiem priekšmetiem.

Putnu gripa ir īpaši bīstama, jo, ja kaut viens mājputns saimniecībā saslimst ar putnu gripu, slimības apkarošanas procesā būs jālikvidē un jāiznīcina pilnīgi viss mājputnu ganāmpulks. Tāpat ap saimniecību 3 kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un 10 kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tas nozīmē, ka visām kaimiņu saimniecībām un uzņēmumiem, kas ietilpst šajā teritorijā, būs ierobežojumi mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecībai un pārvietošanai.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka mājputniem pat tad, ja tiek turētas tikai pāris vistas, jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Tikai tad, ja mājputni būs reģistrēti, slimības uzliesmojuma gadījumā, novietnes īpašnieks varēs pretendēt uz zaudējumu kompensāciju.

Ja mājputniem novērotas slimības pazīmes – mājputni atsakās no barības un ūdens, ir samazinājusies dējība vai novērojama putnu mirstība –, nekavējoties par to jāziņo veterinārārstam un PVD, kas veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ganāmpulku nav skārusi putnu gripa.

Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, PVD aicina ievērot dažādus drošības pasākumus visu gadu:

• ierobežot nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanas vietām;
• ievērot higiēnas pasākumus, veicot darba pienākumus (mazgāt rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, dezinficēt apavus un rokas);
• glabāt mājputnu barību un pakaišus savvaļas putniem nepieejamās vietās;
• mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizēt iekštelpās vai norobežotā teritorijā, nepieļaujot savvaļas putnu piekļūšanu;
• ziņot praktizējošam veterinārārstam vai PVD par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu.

PVD aicina arī ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem vai vairākiem vienkopus (vairāk par 3–5) mirušiem savvaļas putniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni-automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.

Likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nosaka, ka šī likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kas ir lauksaimniecības zemes nomnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības arī uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpirkuma tiesības neizmanto zemes kopīpašnieks.  

Lai lauksaimniecības zemes nomnieks varētu izmantot pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi,  zemes nomnieks vai iznomātājs mēneša laikā pēc zemes nomas līguma noslēgšanas, kas noslēgts rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par 5 gadiem,  lauksaimniecības zemes nomas līgumu vai līguma atvasinājumu reģistrācijai Lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā, iesniedz personīgi Siguldas novada pašvaldībā Teritorijas attīstības pārvaldes Īpašumu un vides pārvaldības nodaļas galvenai lauku attīstības speciālistei Inetai Eriksonei (tālr. 67800955, 26341991, e-pasts ineta.eriksone@sigulda.lv) Zinātnes ielā 7, Siguldā, Siguldas novadā. Ja zemes nomas līguma atvasinājumu iesniedz elektroniski vai pa pastu, to jānosūta uz adresi Siguldas novada pašvaldībai Pils ielā 16, Sigulda, Siguldas novads, LV 2150 (e-pasts pasts@sigulda.lv).

Saņemot zemes nomas līgumu vai līguma atvasinājumu (apliecinātu kopiju),  speciālists izdara atzīmi uz lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājuma par reģistrēšanu un reģistrē to Siguldas novada Lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā vai izsniedz izziņu par nomas līguma reģistrēšanu reģistrā.

Ja zemes nomas līgumā, kas reģistrēts Siguldas novada Lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā, tiek izdarītas izmaiņas līguma būtiskajās sastāvdaļās vai zemes nomas līgums tiek lauzts, vai izbeigts ar tiesas nolēmumu, zemes nomnieks vai iznomātājs, savstarpēji vienojoties, mēneša laikā no dienas, kad izdarītas izmaiņas līgumā vai kad zemes nomas līgums tiek lauzts vai izbeigts ar tiesas nolēmumu, par to informē pašvaldību.

Siguldas novada pašvaldība aicina lauksaimniekus iesniegt zemes nomas līgumus reģistrācijai Lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā.

2014. gada augustā spēkā stājās grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ieviesa būtiskas izmaiņas darījumos ar lauksaimniecības zemi. Likums papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai.

Ar 2014. gada 1. novembri viena fiziska vai juridiska persona īpašumā var iegūt līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Pašvaldībām ir tiesības noteikt vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo platību savā administratīvajā teritorijā, nepārsniedzot 2000 hektārus. Lauksaimniecības zemes platībā netiek ieskaitīta lauksaimniecības zeme, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem vienotos platības maksājumus pēc situācijas uz 2014. gada 1. novembri.

Izdarītie grozījumi likumā noteic izņēmumus darījumos ar lauksaimniecības zemi. Likuma 28.1 panta, 30.1 panta un 30.2 panta prasības netiek attiecinātas uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz 10 hektārus fiziskajām un 5 hektārus juridiskajām personām. Tas nozīmē, ka ģimene savas piemājas saimniecības vajadzībām var iegādāties līdz 10 hektārus zemes un tās īpašniekam nav nepieciešama nedz atbilstoša lauksaimnieciskā izglītība, nedz jāapliecina, ka zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā, nedz arī jāatbilst pārējām prasībām. Iepriekšminēto pantu prasības netiek attiecinātas uz maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi, mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi, valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai, lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8. punktu, darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem un lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Siguldas novada pašvaldība lūdz lauksaimniecības zemes pārdevējus saskaņā ar 2014. gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi” aizpildīt īpašas veidlapas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, kas atrodamas pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv vai iesniegumu iesniegšanas vietā pašvaldības klientu apkalpošanas centros:

• Iesniegums par darījumiem ar lauksaimniecības zemi (fiziskām personām)
• Iesniegums par darījumiem ar lauksaimniecības zemi (juridiskām personām)

Lēmums par tiesībām iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi (izziņas veidā), tiks pieņemts viena mēneša laikā, ja tiks iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un saņemta likumā noteiktā informācija no citām iestādēm.

Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv ir izveidota lauksaimniecības zemes datubāze, kurā zemes īpašnieki un lauksaimnieki var ievietot bezmaksas sludinājumu par zemes iznomāšanu vai nomu.

Informācija par lauksaimniecības zemes nomas/iznomāšanas piedāvājumiem pieejama ŠEIT.

Aicinām pieteikties lauksaimniecības zemes īpašniekus, kuri vēlas iznomāt zemi un lauksaimniekus, kuri vēlas nomāt lauksaimniecības zemi uzņēmējdarbības veikšanai un iesūtīt informāciju datubāzes papildināšanai.

Lūdzam aizpildīt pieteikuma formu un nosūtīt uz e-pastu ineta.eriksone@sigulda.lv. Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt Inetai Eriksonei pa tālruni 26341991.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes datubāze veidota Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programmas projekta “Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai”, Nr. LIFE12 BIO/LV/001130 (LIFE Grassservice) ietvaros ar mērķi veicināt zemes īpašumu sakopšanu un uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Siguldas novada pašvaldība aicina pieteikties lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējus, kuri var sniegt augsnes apstrādes, zālāju pļaušanas, latvāņu ierobežošanas un citus pakalpojumus, kā arī tos zemes īpašniekus, kuri vēlas iznomāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas atrodas Siguldas novadā, lauksaimnieciskās darbības veikšanai.

Siguldas novadā lauksaimniecības pakalpojumu sniedzēju un iznomājamās lauksaimniecības zemes datubāze tiek veidota Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programmas projekta “Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai” (LIFE Grassservice; Nr. LIFE12 BIO/LV/001130) ietvaros ar mērķi veicināt zemes īpašumu sakopšanu un uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un būs pieejama Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv.

Interesentus lūdzam sazināties ar lauku attīstības speciālisti Inetu Eriksoni (tālr.26341991, e-pasts ineta.eriksone@sigulda.lv).

Valsts Lauku tīkls izveidots, lai veicinātu sadarbību starp lauku cilvēkiem, dažādām Latvijas Lauku attīstības programmas īstenošanā iesaistītajām organizācijām un pārvaldes iestādēm.
Valsts Lauku tīkla pamatuzdevums ir informēt lauku iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas par Latvijas Lauku attīstības programmas piedāvātajām iespējām, kā arī veidot vidi savstarpējās informācijas apmaiņai.

Valsts Lauku tīkla mājaslapā www.laukutikls.lv  tiek publicēta jaunākā informācija lauku attīstībā. Tiek piedāvāta iespēja saņemt informatīvos izdevumus “Lauku Lapa”, “Lauku E-Lapa” un “Zivju Lapa” Jūsu e-pasta kastītē! Lai pieteiktos izdevuma elektroniskai saņemšanai, sūtiet pieteikumu uz e-pastu: lauku.lapa@llkc.lv. Pieteikumā jānorāda: Vārds, Uzvārds; Iestādes, uzņēmuma, saimniecības nosaukums, kuru pārstāvat; e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt izdevumus.

Saskaņā ar Medību likumu un Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumiem Nr. 269 “​Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām” Siguldas novada pašvaldībā izveidota Medību koordinācijas komisija, kuras priekšsēdētājs ir Aivars Jakobsons, Siguldas novada pašvaldības Vides, darba un civilās aizsardzības nodaļas vadītājs. Komisijas locekļi: Gatis Cacurs, Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības mežzinis, Gundars Krievāns, Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksamniecības pārvaldes Kontroles un uzraudzības daļas vecākais inspektors, Haralds Barviks, biedrības “Latvijas Mednieku asociācija” valdes priekšsēdētāja vietnieks, Linards Ligeris, biedrības “Latvijas Zemnieku federācija” valdes loceklis, kā arī Modris Kalvāns, biedrības “Latvijas Meža īpašnieku biedrība” biedrs.

Komisijas galvenais pienākums ir noteikt medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu pakāpi, materiālo zaudējumu apjomu, noteikt pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

Komisija medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu izvērtē, balstoties uz zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja), nomnieka (apsaimniekotāja) vai ganāmpulka īpašnieka (turētāja) iesniegumu par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Ja iesniegumu par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem iesniedz nomnieks (zemes apsaimniekotājs), iesniegumam pievieno nomas (apsaimniekošanas) līguma kopiju.

Iesnieguma forma par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem pieejama ŠEIT.

Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldībā komisija dabā apseko iesniegumā minētos postījumus un pārbauda veiktos aizsardzības pasākumus:

• 10 darba dienu laikā, ja postījumi nodarīti mežsaimniecībai vai infrastruktūras objektiem;
• 3 darba dienu laikā, ja postījumi nodarīti lauksaimniecībai, izņemot lopkopību;
• nekavējoties, ja postījumi nodarīti lopkopībai.

Zaudējumu apmēru nosaka, ja postījumu vietās veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, kā arī infrastruktūras objektiem, ja tie uzturēti atbilstoši ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu prasībām. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, komisija fiksē postījumu faktu un apjomu apsekošanas protokolā. Komisijas sēdes protokols tiek publicēts pašvaldības interneta vietnē.

Informāciju sagatavoja:
Ineta Eriksone