25. novembrī svinīgā ceremonijā Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartālā Siguldas novada pārstāvji saņēma apliecinājumu tam, ka Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2022. gadā ir iekļauta Siguldas novada jostiņsegu aušanas tradīcija rakstainā audu ripsa tehnikā.

Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tiek veidots kopš 2016. gada, un patlaban tajā ir iekļautas vairāk nekā 30 vērtības. 2017. gadā tajā iekļautas arī Siguldas spieķa darināšanas prasmes, bet 2018. gadā – Gaujas plostnieku amata prasmes. Šogad sarakstam pievienojusies arī Siguldas novada jostiņsega.

Pieteikums par Siguldas novadam raksturīgās jostiņsegu aušanas tehnikas iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ekspertu vērtējumam tika nodots jau vasarā, un to iniciēja Krimuldas tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga, kas pārvalda šo īpašo aušanas tehniku.

Jostiņsega ir ļoti krāšņs latviešu tradicionālās lietišķās mākslas piemērs. Vizuāli tā atgādina krāsainas, atšķirīgiem ornamentiem rotātas un kopā sašūtas jostiņas. Un ne velti, jo tieši tā arī sākusies jostiņsegu veidošanas tradīcija Latvijā. Kā dekoratīvs auduma veids jostiņsegas kļuva populāras 20. gadsimta sākumā.

20. gadsimta 80. gados tautas lietišķās mākslas studijā “Krimulda” Vijas Ābeles vadībā tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā, izmantojot astoņu nīšu rāmjus. Aktīvākās audējas tolaik bija tautas daiļamata meistares Velta Steģe, Māra Polāne, Inta Drozdova, Vija Kosarenoka, Anda Lārmane, Antoņina Kancāne, Lilija Šica, Laila Šteinberga, Līga Sausiņa, Arta Tramdaha, Guna Zandberga un Dzintra Ginta. Vēlāk jaunās jostiņsegu darināšanas prasmes pārņēma arī citas audējas – Astrīdas Freimanes vadītās tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” dalībnieces Anita Pildegoviča, Rasma Rubene, Irēna Balode, Ērika Veinberga, Helga Baumane un Helēna Millere, tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”, “Durbe” un citu studiju audējas. Dažas no krāšņākajām novada jostiņsegām, ko darinājušas Laila Šteinberga un Līga Sausiņa, iegādājies Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Lai arī jostiņsegu aušanas rakstainā audu ripsa tehnika ir vieglāk apgūstama un sniedz plašas ornamentu veidošanas iespējas, tas tomēr joprojām ir sarežģīts process un prasa gan lielu pacietību, gan labas aušanas iemaņas. Lai uzturētu dzīvu jostiņsegu darināšanas tradīciju,  Krimuldas un Siguldas aušanas meistaru pulciņam, kas pārvalda šo novadam īpašo tehniku, nepieciešams piepulcēt arī citus audējus. Jostiņsegas aušanas tehnikas iekļaušana Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā palīdzēs mums apzināties vēl vienu Siguldas novada tradicionālās kultūras bagātību, lepoties ar to un veiksmīgāk nodot tālāk zināšanas par jostiņsegu aušanu nākamajām paaudzēm.