Sagaidot starptautisko nemateriālā kultūras mantojuma dienu 17. oktobrī, Siguldas novada pašvaldības iestādes ar gandarījumu atskatās uz paveikto dzīvā mantojuma saglabāšanas, popularizēšanas un tālāknodošanas atbalstīšanā.

Siguldas novada pašvaldība ir divu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību pieteicēja un to atbalsta politikas veidotāja ilgtermiņā.

Siguldas spieķa darināšanas prasmes kā vienas no pirmajām pieteiktas un ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā 2017. gadā. Šīs prasmes ir izteikti lokāls mantojuma elements un tā piederība Siguldas apkārtnei ir unikāla visas Latvijas mērogā. Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs, ko darina vairāki vietējie amatnieki. To labprāt iegādājas pilsētas viesi gan no Latvijas novadiem, gan ārzemēm. Ikviens interesents var iemēģināt savu roku spieķīša tapšanā Antras Plavgo Spieķu darbnīcā Siguldas pils kvartālā. Savukāt amata prasmju kopējs un turpinātājs Rolands Pulle no Vīgantu dzimtas laipni piekrita spieķa darināšanas pamatus ierādīt Siguldas jauniešiem Martai un Sebastianam. Rezultātā tika izveidota videofilma “Kā top Siguldas spieķis”, kas lieti noderēs kā mācību materiāls Siguldas pilsētas skolās. Videofilma pieejama šeit.

2022. gadā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauta arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā. To iniciēja tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.

Ideja par jostiņsegu aušanu rakstaina audu ripsa tehnikā tautas lietišķās mākslas studijā “Krimulda” radās 20. gs. 80. gados, kad studijas dalībniece Māra Polāne parādīja mantojumu no savas māmuļas Ellas Enoks – ar ornamentu joslām rotātu austu dekoratīvu segu. Pēc pamatīgas auduma izpētes TLMS “Krimulda” vadītāja Vija Ābele kopā ar tautas daiļamata meistari Veltu Steģi atrisināja auduma tehnisko rakstu un aušanas process varēja sākties. Atšķirībā no agrāk darinātajām jostu segām, Krimuldas audējas, izmantojot smalkās krāsu pārejās tonētas dzijas pavedienus, jostas un prievītes kombinēja saistītā, savstarpēji saskaņotā krāsu ritmā, iegūstot vienotu kompozīciju.

Lai popularizētu jostiņsegu aušanu, Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Krimuldas Tautas namu un TLMS “Krimulda “ vadītāju Lailu Šteinbergu 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā organizēja semināru ciklu “Tā top jostiņsega”, kurā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit dalībnieces gan no Vidzemes, gan Zemgales, gan Rīgas. Semināru materiāls, kā arī praktiskās nodarbības aušanā pasākuma “Satiec savu meistaru” ietvaros tika dokumentētas videoierakstā un izveidota videofilma “Jostiņsegas”, kas drīzumā būs pieejama plašam interesentu lokam.

Siguldas novada pašvaldība savu atbalstu sniegusi arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Gaujas plostnieku amata prasmju popularizēšanā, pirmo reizi organizējot pasākumu “Plostnieku nakts Siguldā” šā gada maijā. Savukārt biedrība “Smailes” ar pašvaldības atbalstu radījusi videofilmu “Mudurgciema stāsts”, kas vēsta par lībiskajām izpausmēm mūsdienās Lēdurgas pusē, jo Siguldas novada Lēdurgas pagasts līdztekus Limbažu novadam ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks. Videofilma pieejama šeit.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško