Siguldas novada Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība atgādina pamatprincipus, kas jāievēro, rūpējoties par ugunsdrošību mājoklī, kas ir jo īpaši svarīga, iestājoties gada tumšajam laikam un apkures sezonai.

Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas dzīvojamajās ēkās un mājokļos, kūlas un pērnās zāles dedzināšanas rezultātā, kā arī neapsaimniekotās ēkās un izgāztuvēs. Līdz ar ko brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība vērš pastiprinātu uzmanību ugunsdrošības un ugunsdzēsības izglītošanas jomā, lai veicinātu drošāku apkārtējo vidi.

Iesākoties apkures sezonai, ir svarīgi veikt apkures sistēmas apkopi. Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem apkures ierīcēm, kuras pēc kurināšanas neakumulē siltumu ilgāk par trīs stundām, jeb ilgdedzes apkures ierīcēm krāšņu un dūmvadu tīrīšana jāveic divas reizes – pirms apkures sezonas (līdz 1. novembrim) un vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Savukārt tādu apkures ierīču, kuras izkurinot saglabā siltumu ilgāk par trīs stundām (virtuves plītis ar sildmūri, podiņu, ķieģeļu krāsnis), apkopi jāveic pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim) vienu reizi gadā. Veicot krāsns un skursteņu tīrīšanu, vienmēr ir jāvērš uzmanība skursteņa stāvoklim, kā arī jāpārliecinās, ka ēku konstrukcijas no degošiem materiāliem ir ugunsdrošā attālumā no skursteņa.

Biežākie ugunsgrēka izcelšanās iemesli ir savlaicīgi netīrīti skursteņi, nepareizi izvēlēta apkures ierīce un kurināšanai nepiemēroti materiāli. Ekonomiskas saimniekošanas nolūkos daudzi krāsnīs mēdz dedzināt dažādus sintētiskos materiālus, piemēram, polietilēna maisiņus, tetrapakas un citas lietas. Šādi tiek samazināts apkures sezonas mūžs un tā var tikt veicināta ugunsnelaimes izcelšanās. Uz apkures ierīces un skursteņa sieniņām veidojas kreazota (ļoti ciets, darvai līdzīgs produkts), kuru ar skursteņslauķa darba instrumentiem nav iespējams iztīrīt. Savlaicīgi netīrīts skurstenis un nekvalitatīvs kurināmais ir lielākais drauds skurstenim. Ja skurstenī sakrājušies sodrēji un tie aizdegas, temperatūra strauji paceļas līdz 1100 grādiem. Pie šādas temperatūras skursteņa konstrukcijas izplešas un materiālu šuvēs rodas plaisas, caur kurām dzirksteles nokļūst uz degošām konstrukcijām, kas noved pie ugunsgrēka izcelšanās. Svarīgi ir krāsnis nepārkurināt, nekā kurināt ar lielu starplaiku un ilgi.

Ja ugunsgrēks ir izcēlies, laikus no tā paglābties un ātrāk izsaukt glābējus, zvanot uz tālruņa numuru 112, var palīdzēt dūmu detektors. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka dūmu detektoram ir jābūt uzstādītam visos mājokļos – vismaz vienam detektoram dzīvokļos vai katrā mājas stāvā. Dūmu detektors jāuzstāda pie griestiem, ieteicams telpas vidū vai vismaz 50 centimetru attālumā no sienas un nākamā gaismas avota. Dūmu detektori ir jānomaina pēc 10 ekspluatācijas gadiem.