Ielādējam saturu... Lūdzu uzgaidiet!

Sapratu

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība.
Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Lasīt vairāk

Spānijas kailgliemezis – atpazīsti, apkaro, ziņo!

2021-06-10

Siguldas novadā turpina izplatīties invazīvais Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris). Lai to apturētu, aicinām kailgliemeža apkarošanā iesaistīties visu invadēto teritoriju īpašniekus. Vienlīdz svarīgi par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei tīmekļa vietnē www.ozols.gov.lv. Papildus Siguldas novada pašvaldības Teritorijas attīstības pārvaldes speciālisti aicina iedzīvotājus ziņot par pašvaldības īpašumiem, kuros konstatēts šis invazīvais gliemezis, rakstot uz e-pasta adresi ipasumi@sigulda.lv.

Lai iesniegtu novērojumu, vietnē jāatzīmē invazīvās sugas atradnes precīza atrašanās vieta kartē, tā jānofotografē un anketā jāaizpilda daži datu lauki. Iesniegtos novērojumus izskata un iespēju robežās pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Spānijas kailgliemezi var atpazīt pēc vairākām pazīmēm: pieaudzis gliemezis vasaras otrajā pusē ir no 7 līdz 14 centimetriem garš; ķermenis ir plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļas līdz brūnai un pat oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas ir labi saskatāmi izcilnīši. Sezonas laikā viens gliemezis aiz sevis var atstāt līdz 500 olu.

Patlaban, gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, jo īpatņiem īsā laika periodā ir jāsasniedz dzimumbriedums un jāatstāj pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Vairošanās – olu dēšana – var sākties jūnija beigās, līdz ar to ir ļoti svarīgi savos dārzos un apsaimniekotajās teritorijās ar Spānijas kailgliemezi sākt cīnīties jau tagad, iznīcinot iespējami lielāku skaitu īpatņu, lai tie nepaspētu šajā sezonā vairoties.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un, savairojoties lielā skaitā, var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.

Speciālisti arī norāda, ka tas var pārnēsāt Escherichia coli baktērijas un Spānijas kailgliemezis ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas apdraud suņu dzimtas dzīvniekus, zaļbarības piesārņojums ar gliemežiem var palielināt mājlopu risku saslimt ar botulismu, ko ierosina Clostridium botulinum baktērijas, kas dzīvo augsnē un var nonākt kontaktā ar gliemežiem.

Invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus, piemēram samazinot lauksaimniecības un meža zemes vērtību, un atsevišķas sugas ir arī bīstamas cilvēka veselībai. Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Ikviens ir aicināts iesniegt novērojumus un tādējādi sniegt savu ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski efektīvā šo sugu pārvaldībā.

Padomi Spānijas kailgliemežu iznīcināšanai savā īpašumā

Visefektīvākā metode ir nolasīt tos krēslai iestājoties vai agri no rīta, kad kailgliemeži ir aktīvi, un iznīcināt tos, pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī.

Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstošiem augiem, suņu un kaķu mākslīgo barību, kombinēto lopbarību.

Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu — 1% vara (vara sulfāts) vai 10% vārāmā sāls šķīdums.

Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanas plāns aplūkojams šeit. Papildu informācija par Spānijas kailgliemezi apskatāma šeit.